Kultūra
Jaunlaicenes pagastā
..............................................................................................................
Jaunlaicenes tautas nams izvietots
bijušajā Volfa muižas zirgu manēžā. Šajā ēkā tautas nams savu darbību sācis
četrdesmito gadu beigās. Kopš šī ēka sākusi darboties kā tautas nams, tajā
ik gadu ir skanējušas dziesmas, ritējuši deju soļi, atpūta ir rasta spēlējot
teātri.
Ēka pēc remonta, kuru daļēji finansēja Karalienes Julianas fondi Nīderlendē
un Austrumeiropā, 2000 gadā tika pārveidota mūsdienu prasībām un
vajadzībām. Pirmajā stāvā ir neliels foajē, lielā zāle ar 250 sēdvietām,
skatuve. Pagrabstāvā ir semināru zāle ar 50 sēdvietām, ģērbtuve
apmeklētājiem, labierīcības un kurtuve.
Mēs pamatoti lepojamies ar Jaunlaicenes pagasta ''muižas'' teritorijā
izveidoto vasaras estrādi. Vasaras periodā estrādē notiek koncerti,
zaļumballes un citas aktivitātes.
2008.gadā Jaunlaicenes tautas namā aktīvi darbojas sieviešu vokālais
ansamblis, folkloras kopa ''Putnis'', amatierteātris ''Jumts'', bērnu teātra
studija '' Jumtiņš'', lauku kapella, dāmu līnijdeju grupa, pirmskolas bērnu
deju kolektīvs.
Šie amatierkolektīvi aktīvi darbojas jau vairākus gadus. Ar savu dalību tie
kuplina ne tikai pasākumus savās mājās bet arī rajonā, ārpus rajona un
valsts robežām.
Sieviešu vokālā ansambļa ''darba stāžs'' jau rit otrajā gadu desmitā.
Ansambļa vadītāja Inga Ārste ir radījusi patiešām kvalitatīvu dziedošo
kolektīvu. Regulāri ar panākumiem ansamblis dzied ansambļu skatēs rajonā,
vairākkārtīgi ir izpelnījies iespēju dziedāt novada skatēs. Ansambļa
repertuārā ir dažādas dziesmas; pasaules un latviešu klasika, mūsdienu
komponistu darbi, tautas dziesmas. Kolektīvs dzied tautas nama pasākumos,
baznīcā, veco ļaužu pansionātos, skolās u.c.
Aktīvs un radošs kolektīvs ir folkloras kopa ''Putnis''. Kolektīvs ir
viesojies gandrīz visos Latvijas rajonos. Vairākkārtīgi kolektīvs ir
dziedājis Igaunijā, regulāri folkloras kopas dziedājums skan dažādos rajona
pasākumos. Kopas repertuārā pārsvarā ir Alūksnes pusē pierakstītās
melodijas. Katru gadu notiek folkloras svētki ''Pie vecmāmiņas pūralādes'''.
Šo svētku pirmsākumi meklējami 1998. gadā. Folkloras kopas '' Putnis''
dalībnieki ir piedalījušies Dziesmu svētkos un Starptautiskajā
folkloras festivālā '' Baltica''
Salīdzinoši jauns kolektīvs ir amatierteātris ''Jumts''. Kolektīva vadītāja
Izolde Krūmiņa . 2001. gadā R.Blaumaņa izrādi ''Trīnes grēki'' šis kolektīvs
izrādīja amatierteātru festivālā Dobelē. Luga ''Trīnes grēki'' skatītājie
Alūksnes rajonā un ārpus Alūksnes rajona robežām tika nospēlēta 24
reizes. Kolektīvs ir iestudējis H.Paukša lugu ''Piedod, ja vari Bokačo!'',
R.Blaumaņa lugu ''Zagļi'', dziesmu un deju spēles no dažādām R.Blaumaņa
lugām, R.Blaumaņa '' No saldenās pudeles'', J.Palēviča '' Preilenīti'',
J.Anerauda '' Karalistes gals'', A.Eliāsa '' Divas laimes'', M.Zīles lugu ''
Savedējs''.
Īpaši lepojamies ar savu lauku kapelu. Šī kolektīva darbība skatāma vairāku
gadu desmitu garumā. Kolektīva dalībnieku sastāvs gadiem ejot ir mainījies.
Paaudze ir nomainījusi paaudzi. Lauku kapellas repertuārā ir senaizmirstas
latviešu melodijas, ziņģes, igauņu melodijas un vācu šlāgeru melodijas.
Piektajā dzīves gadā '' Jumtam'' radās bērniņš ''Jumtiņš''. Bērnu teātra
studijā darbojās bērni, kuriem ir interese par teātri un teātra
mākslu. Kopā ar vadītāju Māru Svārupi bērni savā īsajā darbošanās laikā ir
iestudējuši jau vairākus uzvedumus.
Pēc daudzu gadu pārtraukuma tautas namā tika pulcināti pirmskolas vecuma
bērni, lai kopā izveidotu pirmskolas bērnu deju pulciņu. Kolektīva vadītāja
Rudīte Bērziņa ar nenogurstošu enerģiju un mīļumu mazuļiem ierāda pirmos
deju soļus, māca mīlestību pret deju.
Kā gandrīz ikkatrā lauku tautas namā arī pie mums dejo līnijdejas. Pēc
nogurdinošas darba dienas gan jaunākas, gan ne tik jaunas Jaunlaicenes dāmas
apgūst līnijdeju soļus vadītājas Daces Ķelpes vadībā. Kolektīvs aktīvi
piedalās visos pagasta pasākumos, viesojās arī ārpus pagasta robežām
kā arī piedalās līnijdeju sadančos.
Jaunlaicenes pagastā ir izveidojušas svētku svinēšanas tradīcijas. Ik gadu
skatītājus un klausītājus pulcina Lieldienu pasākumi, mazo vokālistu
konkurss '' Cālis'', maijā Mātes dienas koncerti, jūnijā Līgo svētki, jūlijā
Folkloras svētki, Muižas svētki, Pagasta svētki, septembris liek
ieklausīties Dzejas dienā. Kopā ar krāsaino rudeni priecājamies par Latvijas
dzimšanas dienu 18. novembrī, reizē ar baltajām sniegpārslām , zaļajām eglēm
un dievišķo mieru sagaidām Ziemassvētkus.